Neplānota grūtniecība
Pozitīvs grūtniecības testa rezultāts dažiem cilvēkiem ir aizraujoša ziņa … bet, ja par vecāku lomu tu vēl nemaz nedomā, ar šādu iznākumu var būt ārkārtīgi grūti tikt galā; tā sekas tā vai citādi maina dzīvi.
Turpināt grūtniecību vai izvēlēties to pārtraukt ir personīga izvēle - un mēs neveicinām un neatbalstām nevienu konkrētu iespēju. Galu galā viss ir atkarīgs no informēta lēmuma pieņemšanas, un mēs ceram, ka šis raksts sniegs labu pamatu šo iespēju apsvēršanai.
Kas ir neplānota grūtniecība?
Grūtniecība var iestāties pēc tam, kad vīrietis ejakulē sievietes makstī, vai tad, ja pirmsejakulāts vai sperma nonāk makstī vai tās tuvumā, tāpēc pārtrauktais dzimumakts nav uzticama metode. Lai gan dažādos cikla posmos sievietes iespēja ieņemt bērnu ir lielāka vai mazāka, tas ir iespējams jebkurā laikā, pat mēnešreižu laikā! Procesā, ko sauc par apaugļošanos, vīrieša spermatozoīds saplūst ar sievietes olšūnu, un sākas grūtniecības attīstība.
Par nevēlamu vai neplānotu grūtniecību var uzskatīt tādu, kad pāris nejauši ieņem bērnu, lai gan kopīgu bērnu nav plānojis. Negaidīti palikt stāvoklī var jebkura sieviete reproduktīvā vecumā, un tas var notikt pat tad, ja viņa un viņas otrā pusīte izmanto metodes un/vai līdzekļus, lai to novērstu.
Izplatība
Tiek lēsts, ka pasaulē katru gadu ir aptuveni 121 miljons neplānotu grūtniecību, un aptuveni sešas no desmit no tām beidzas ar mākslīgu abortu.
National Center for Health Statistics (NCHS) 2002. gadā izdeva publikāciju ar nosaukumu National Survey of Family Growth. Amerikas Savienoto Valstu mājsaimniecību iedzīvotāju vidū gandrīz puse no visām grūtniecībām (45 % 2011. gadā) bija neplānotas, aptuveni 2,8 miljoni gadā; no tām aptuveni četras no desmit beidzās ar abortu.
Kas veicina tik augstus rādītājus?
Žurnālā Contraception 2008. gadā publicētā redakcijas rakstā minēti šādi faktori: kontracepcijas metodes vai līdzekļa neveiksme vai nepareiza lietošana; pienācīgu kontracepcijas līdzekļu nepieejamība; nepietiekama seksuālā izglītība; sabiedrības vispārējā neērtības sajūta tēmās, kas skar seksualitāti; nabadzība; "vāja saziņa pāra starpā"; nereālistiski pieņēmumi par grūtniecības risku; (plašas sabiedrības) arvien lielāka samierināšanās ar to, ka bērni dzimst neprecētiem vecākiem; pārmērīgi seksualizēta kultūra, kas neattēlo seksualitāti atbildīgi; un nepietiekamas sarunas par seksu, kontracepciju un grūtniecību kontracepcijas pakalpojumu sniegšanā.
Kam ir vislielākais risks?
Amerikas Savienotajās Valstīs liela daļa neplānoto grūtniecību iestājas pusaudžu vecumā. Saskaņā ar medicīnas žurnālu Contraception "Katra trešā meitene vismaz vienu reizi paliek stāvoklī, pirms viņai aprit divdesmit."
Visvairāk problēma skar jaunus cilvēkus, kuriem nav pastāvīgu attiecību; tas ir tāpēc, ka šajā vecumā: ir bijis maz saskares ar seksuālās veselības tēmām un ģimenes plānošanas izglītību, visvieglāk noticēt mītiem un maldinošai informācijai, un ir vismazāk pieredzes (salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem dzimumdzīve ir ilgāka) atbildīgā seksā un pareizā kontracepcijas lietošanā.
Kas jāņem vērā, saskaroties ar to?
To, kā cilvēks tiek galā ar neplānotu ieņemšanu, ietekmē daudzi jautājumi. Šajā laikā īpaši svarīga ir pāra piekļuve faktos balstītai informācijai, kā arī padomi, ko sniedz veselības aprūpes speciālisti, ģimene un draugi.
Morāles, ētikas un reliģijas principi var ietekmēt to, kā cilvēks jūtas, izvēloties starp bērna laišanu pasaulē un augļa izņemšanu. Sociālekonomiskie faktori ir izšķiroši; lēmumu ietekmēs abu vecāku finansiālā stabilitāte, kā arī tas, kā mazulis varētu ietekmēt turpmāko izglītību vai darbu. Dažkārt tiek ņemts vērā arī tas, kā jauns mazulis ietekmēs jau esošo bērnu labklājību un kā tas ietekmēs attiecības starp māti un tēvu.
Pāris var nevēlēties audzināt bērnu vidē, kurā dzīvo, vai arī vēlas pasargāt mazuli no iespējamiem fiziskiem defektiem, ko varētu radīt narkotiku vai alkohola lietošana pirms grūtniecības (vai pat tās laikā). Dažkārt vienkārši vēl nav laiks kļūt par vecāku: šķiet, ka vēl ir par agru, trūkst gatavības vai to neļauj dažādi citi iemesli.
Kontracepcijas neveiksme
Guttmacher Institute ziņo, ka praktiski simts procenti Ziemeļamerikas sieviešu vecumā no piecpadsmit līdz četrdesmit četriem gadiem, kurām ir bijis dzimumakts, ir lietojušas vismaz vienu kontracepcijas metodi. Turklāt aptuveni sešdesmit procenti no viņām joprojām kādu lieto.
Reproduktīvā vecuma sievietēm visizplatītākās kontracepcijas metodes ir tās, kuru iedarbība ir viegli atgriezeniska, un vadībā ir kontracepcijas tabletes, intrauterīnā ierīce (IUD) un vīriešu prezervatīvs. Kontracepcijas izvēli nosaka vecums, sociālekonomiskie faktori un tas, vai sieviete ir bijusi precējusies vai viņai jau ir bērni.
Pat lietojot nevainojami, kontracepcijas metodēm joprojām pastāv neveiksmes iespēja; dažiem veidiem ir daudz lielāks neplānotas grūtniecības risks, piemēram, pārtrauktajam dzimumaktam vai kalendāra metodei. Ja paļaujas uz līdzekli vai medikamentu, visaugstākais neplānotas grūtniecības rādītājs parasti ir kontracepcijas sūklim, spermicīdiem, vīriešu prezervatīviem un dzemdes kakla vāciņiem - gan stingri, gan vidēji ievērojot ieteiktos lietošanas norādījumus. Turpretī kontracepcijas tabletes, lietojot nevainojami, gadā nenostrādā mazāk nekā 1 no 100 sievietēm, bet, lietojot tipiski, kad tabletes tiek aizmirstas vai iedzertas novēloti, aptuveni 7 no 100.
Jāpatur prātā, ka pastāv ķirurģiskas metodes, kas gandrīz - bet ne pilnībā - droši novērš ieņemšanu; tās ir olvadu nosiešana un vazektomija.
Vienīgā pilnīgi droša metode neplānotas grūtniecības novēršanai ir atturēšanās. Šīs metodes izmantošana nenozīmē, ka pāris nevar baudīt citus patīkamas stimulācijas veidus. To ir daudz: masturbācija, jutekliska masāža, seksuāla masāža (piem., roku darbs vai maksts stimulēšana ar pirkstiem) vai seksa rotaļlietu izmantošana.
Orālais sekss ir vēl viena lieliska metode, kā sagādāt baudu otrajai pusītei bez grūtniecības riska, taču tam ir citas sekas, kas jāņem vērā, galvenokārt seksuāli transmisīvās slimības. Visizplatītākās STS/STI, ko var pārnest kunilinga un/vai felācijas laikā, ir herpes simplex vīruss, cilvēka papilomas vīruss (HPV), gonoreja, hlamīdijas un sifiliss.
Ko darīt neplānotas grūtniecības gadījumā
Tablete nākamajā rītā ir sievietes pirmā aizsardzības līnija pret grūtniecību. Tā jāiedzer pēc iespējas ātrāk pēc seksa, ideālā gadījumā septiņdesmit divu stundu laikā (daži veidi iedarbojas līdz piecām dienām), jo tā galvenokārt darbojas, aizkavējot ovulāciju. To uzskata par neatliekamās kontracepcijas līdzekli, un tā nav paredzēta regulārai lietošanai; daudzās valstīs, tostarp ASV, to pārdod aptiekās bez receptes. Jāpatur prātā, ka tai var būt sāpīgas blakusparādības.
Kad ieņemšana ir notikusi, sievietei ir dažas iespējas, kā rīkoties ar grūtniecību. Katrai no tām ir savi riski, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Viens ceļš ir iznēsāt augli līdz dzemdībām un paturēt bērnu vai nodot to adopcijai. Savukārt apzinātu augļa vai embrija izņemšanu no dzemdes sauc par abortu. Aptuveni četras no desmit neplānotajām grūtniecībām ASV tiek pārtrauktas šādi, visbiežāk ar medikamentiem vai ķirurģisku procedūru. Saskaņā ar "The Gynecological Sourcebook" (2003) aptuveni četrdesmit trīs procentiem sieviešu līdz četrdesmit piecu gadu vecumam ir bijis vismaz viens mākslīgais aborts. (Lai gan tā īsti nav 'iespēja', pastāv arī dabiski cēloņi vai grūtniecības komplikācijas, kas var izraisīt spontānu grūtniecības pārtrūkšanu jeb spontāno abortu. Tas var notikt grūtniecības agrīnajos posmos, parasti pirmo trīs mēnešu laikā pēc apaugļošanās.)
Vērsies ārsta praksē, vietējā ģimenes plānošanas klīnikā vai meklē internetā, lai iegūtu vairāk informācijas un uzzinātu par vietējiem resursiem, kā novērst neplānotu grūtniecību vai tikt ar to galā.
Noslēgumā
Izvēloties dzīvot dzimumdzīvi, jāapzinās, ka pastāv grūtniecības risks, pat ja tiek lietota kontracepcija. Ja bērns nav vēlams, jo svarīgāk ir rīkoties tā, lai šo risku mazinātu. Uzzini, kā darbojas grūtniecības iespējamība, praktizē drošu seksu (vai atturēšanos) un apsver divu kontracepcijas metožu vienlaicīgu lietošanu, piemēram, tablešu un prezervatīva kombināciju.
