Poliamorija

Ideālā formā poliamorija nozīmē 'būt vairākās mīlošās, ilgstošās seksuālās attiecībās, no kurām katra balstās uz atklātu komunikāciju, godīgumu un vienošanos'. Lai gan no malas poliamorija var šķist viegls veids, kā būt vairākās seksuālās attiecībās, patiesībā tas ir diezgan sarežģīts process ar noteikumiem un pienākumiem - gluži kā jebkuras citas mīlošas attiecības. Ja meklē svingošanu vai veidu, kā izvairīties no tuvības, tas noteikti nav īstais; šeit runa ir par daudz ko vairāk nekā tikai seksu. Šajā rakstā aplūkosim, kā šis dzīvesveids izskatās patiesībā, ielūkosimies vēsturē, definēsim spēles noteikumus un tad apskatīsim ieguvumus un sekas, ko sniedz dalība šādās attiecībās.

Definīcija

Vārds 'poliamorija' cēlies no grieķu 'poly', kas nozīmē daudz, un latīņu 'amor', kas nozīmē mīlestība. Šāda vienošanās parasti aptver lielāko daļu alternatīvo dzīvesveidu un seksuālo orientāciju. Poliamorās attiecībās cilvēki veido nelielas intīmas grupas, kurās bieži, bet ne obligāti, seksuālas saites vieno arī citus grupas cilvēkus.

Poliamorās attiecības nosaka tas, ka ikviens cilvēks tajās pilnībā zina par katru citu grupas cilvēku un piekrīt viņa klātbūtnei. Grupas cilvēki var dzīvot vai nedzīvot vienā mājā. Sekss ar cilvēkiem ārpus grupas (ja vien nav citas vienošanās) joprojām tiek uzskatīts par krāpšanu.

Poliamorija atšķiras no ‘svingošanas’ ar to, ka svingošanā ar cilvēkiem ārpus primārajām attiecībām nav citas saiknes kā vien sekss (un varbūt draudzība). Citi termini, ar ko apzīmē poliamoriju, ir 'apzināta nemonogāmija' vai 'atbildīga nemonogāmija'.

Tuvākā skatījumā

Poliamorās attiecības var būt ļoti dažādas, un tajās var piedalīties gandrīz jebkura iedomājama vīriešu un sieviešu kombinācija. Dažas no biežāk sastopamajām kombinācijām ir šādas: divi viena dzimuma cilvēki un viens otra dzimuma cilvēks (piemēram - bet ne obligāti - viens cilvēks ar homoseksuālu un viens ar biseksuālu orientāciju kopā ar trešo) un divi viena dzimuma cilvēki ar trim vai vairāk otra dzimuma cilvēkiem (atkal, iespējams, ar zināmu homoseksualitātes vai biseksualitātes elementu). Kombināciju saraksts ir gandrīz bezgalīgs; taču grupas cilvēkiem patiešām svarīga ir attiecību kvalitāte ar citiem grupas cilvēkiem.

Mazliet vienkāršojot: cilvēkiem, kuri dzīvo šādā dzīvesveidā, parasti ir viena galvenā otrā pusīte, un pārējās attiecības ir otrajā plānā. Šos attiecību līmeņus parasti dēvē par primārajām, sekundārajām un terciārajām attiecībām.

Primārās attiecības ir ciešākā saikne ar visaugstāko tuvības līmeni un vislielāko pievilcību, emocionālo iesaisti un uzmanību. Primārās attiecībās cilvēkiem ir kopīgs dzīves ceļš, dzīves mērķi, personiskās vērtības, bērnu audzināšana, personiskās finanses un dzīvesvieta, tāpēc mūža apņemšanās ziņā tās ļoti līdzinās tradicionālai laulībai.

Sekundārās attiecības ir līdzīgas primārajām, taču tām velta mazāk laika/enerģijas, un tās ir zemākā prioritātē. Seksualitāte un emocionālais atbalsts joprojām ir ļoti nozīmīgi, taču ir mazāk saistību tādās jomās kā dzīves mērķi un personiskās finanses.

Terciārās attiecības veido ar cilvēkiem, kurus būtībā uzskata par 'pieņemamiem nepiederošajiem.' Kopā pavadītais laiks ir minimāls, pat sporādisks, un, lai gan var pastāvēt spēcīga emocionāla un seksuāla saikne, šis cilvēks netiek uzskatīts par pastāvīgu dzīves daļu.

Ir arī poliamorijas kopienas vai tīkli, kuros cilvēki dzīvo atvērtās attiecībās ar daudziem konkrētās kopienas cilvēkiem.

Poliamorija būtiski atšķiras no svingošanas: svingošana ir vērsta uz seksuālu izklaidi - attiecību fizisko pusi, bet poliamorija vairāk pievēršas emocionālajai pusei un (patiesībā) var nemaz neietvert seksuālus elementus. Poliamorās attiecībās cilvēki parasti dziļi iesaistās emocionāli, ne tikai seksā, turpretī svingošanā cilvēki ir daudz mazāk emocionāli (vai praktiski) saistīti cits ar citu ilgtermiņā.

Praksē šie dzīvesveidi lielā mērā pārklājas, taču kā vispārīga vadlīnija iepriekš minētās atšķirības ir precīzas, kā norāda abu kopienu cilvēki. Interesanti, ka reizēm sastopami svingošanas pāri, kas laika gaitā pārgājuši uz poliamoriju, jo vēlējušies lielāku tuvību ar konkrētiem cilvēkiem, ar kuriem viņiem ir seksuāli kontakti.

Vēsture

Biologi jau sen zina, ka seksuālā monogāmija dabā tiek praktizēta reti, ja vispār; patiesībā tā lielā mērā ir cilvēku sabiedrības konvencija. Piemēram, putnu pasaulē pat tām sugām, kas ‘veido pāri uz mūžu’, ievērojamu daļu cāļu - dažām sugām vairāk nekā trešdaļu - var būt radījis cits tēviņš, nevis mātītes ‘mūža partneris’. Tas nozīmē, ka cita tēviņa sperma ir apaugļojusi daļu olu vienā perējumā. Tas skaidri parāda, ka pat dažas sugas, kuras iepriekš uzskatīja par monogāmām, patiesībā pārojas arī ārpus sava pastāvīgā pāra!

Turklāt visu sugu tēviņi ir spermas ražotāji - un spermu viegli saražot daudz. Savukārt olšūnas ir grūtāk saražot, un tās rodas retāk, kas var palīdzēt izskaidrot, kāpēc sievietes bieži ir izvēlīgākas nekā vīrieši attiecībā uz to, ar ko veido attiecības - un kāpēc tās parasti vairāk sliecas uztvert seksu un mīlestību kā ‘vienotu paketi’, meklējot drošību pēcnācēju audzināšanai.

Cilvēku gandrīz unikālā pieeja monogāmām attiecībām var palīdzēt izskaidrot, kāpēc mums ir tik grūti tās uzturēt - varbūt tas vienkārši nav mūsu dabā!

Interesanti, ka poliamorija pastāv tikpat ilgi, cik pastāv rakstīta vēsture. Liecības - tempļu cilnējumi Āzijā un keramika no senās Eiropas un Dienvidamerikas - rāda, ka šāda veida vienošanās pastāv burtiski tūkstošiem gadu. Un, lai gan mūsdienu Rietumu kultūra sliecas par labu monogāmijai, daudzas sabiedrības vēstures gaitā ir pieļāvušas attiecības ar vairāk nekā vienu cilvēku.

Vadlīnijas

Viens no mulsinošākajiem poliamorijas aspektiem ir ‘noteikumu’ atvērtība. Tā kā katra situācija ir atšķirīga, katrā tiek pieņemtas citas konkrētas vadlīnijas. Noteikumi patiešām ir specifiski katrai grupai.

Tomēr pastāv vispārpieņemtas vadlīnijas. Lai gan par visām turpmāk minētajām var diskutēt, šeit piedāvājam dažas no būtiskākajām. Jāpatur prātā, ka tie ir ideāli un ne visas poliamorās attiecības tiem seko pilnībā. Tomēr mērķis ir praktiski vienāds - veselīgas, laimīgas, piepildītas seksuālas un emocionālas attiecības.

Piekrišana un atklāta komunikācija

Pats svarīgākais faktors poliamorās attiecībās ir ikviena iesaistītā cilvēka piekrišana, sākot ar galveno otro pusīti, tam, ka grupai pievienojas vēl kāds. Ja jaunais cilvēks nav gaidīts, attiecības nevar paplašināt. Vienkārši sakot, visu, kas attiecas uz attiecībām ar kādu jaunu cilvēku, liek uz galda un pārrunā, parasti ilgi, pirms vispār notiek jebkāds fizisks kontakts.

Daudz jākomunicē arī esošās grupas ietvaros. Tāpat kā jebkurās veiksmīgās monogāmās attiecībās, komunikācija ir galvenais - un, tā kā poliamorās attiecības ir sarežģītākas, tām vajadzīgs vēl vairāk komunikācijas. Tāpat ir būtiski, lai saziņa būtu atklāta un nesaskaņas varētu risināt. Ja tiek pārkāpta robeža, jābūt savstarpējai saprotnei, kas palīdz nodarīto kaitējumu labot.

Lojalitāte un uzticība

To jāmin pilnības labad - krāpšana vienkārši nav pieņemama. Poliamorās attiecības joprojām ir lojalitātes un uzticības attiecības saskaņotās grupas ietvaros, tāpēc šajā ziņā poliamorija neatšķiras no monogāmijas.

Savstarpējs atbalsts

Šis ideāls prasa cienīt visus pārējos grupas cilvēkus un attiecības, kas viņus savstarpēji vieno. Pamatā ir vienošanās, ka konkurence tiek samazināta līdz minimumam un ka tiek cienīta ikviena grupas cilvēka loma un vieta hierarhijā.

Bez īpašnieciskuma

Poliamorās attiecībās cilvēki ir vienisprātis, ka ierobežojumi emocionāli saistošām attiecībām apdraud uzticēšanos, jo padara to nosacītu. Viņi uzskata: ja patiesi uzticies cilvēkiem, ar kuriem tevi saista attiecības, gan tu, gan viņi var mīlēt atklātāk un pilnīgāk, mazāk baidoties no zaudējuma vai uzticības laušanas.

Arī šī joma tiek interpretēta ļoti dažādi. Dažkārt viens cilvēks pieņem papildu attiecības, bet otrs ne. Ņemot vērā, cik daudz variāciju šeit iespējams, svarīgi zināt, ka konkrēto attiecību vadlīniju noteikšana ir būtiska. Jo mazāk īpašnieciskuma tu izrādi, jo atvērtākas var būt attiecības - taču praksē vienam cilvēkam gandrīz vienmēr ir vairāk īpašnieciskuma nekā pārējiem. Te atkal noder komunikācija.

Ieguvumi

Poliamorās attiecībās dzīvojoši cilvēki min vairākas priekšrocības:

Seksuāla daudzveidība - Grūti apiet to, ko lielākā daļa minētu kā vienu no galvenajiem poliamorijas ieguvumiem, proti, vairākas seksuālās attiecības. Raugoties tīri no fizisko vajadzību viedokļa, seksuāla piekļuve vairāk nekā vienam cilvēkam var pagarināt attiecību mūžu, īpaši, ja seksuālā izaugsme vienlaikus notiek vairākos virzienos. Var brīvi izpētīt visu savu interešu un seksualitātes loku, neradot spiedienu kādam konkrētam cilvēkam piedalīties. Tādējādi katras attiecības var kļūt piepildītākas un jautrākas tajos aspektos, kas tām ir svarīgi.

Dziļākas neseksuālas attiecības - Saskaroties ar dziļu draudzību, dažas monogāmas attiecības nonāk stresā greizsirdības dēļ, pat ja sekss nav iesaistīts! Poliamorās attiecībās šāda draudzība visbiežāk tiek pilnībā pieņemta un pat apsveikta. Tādējādi var apmierināt daudzas neseksuālas vajadzības bez nepieciešamības pēc seksuāla kontakta.

Personīgā izaugsme - Dzīve šādās attiecībās var atvērt acis uz daudzām savas personības pusēm, kas agrāk, iespējams, palika nepamanītas. Poliamorās attiecībās asi izgaismojas jautājumi, kas saistīti ar greizsirdību, personīgajām robežām, attiecībām un seksualitāti. To risināšana var kļūt par ceļu uz milzīgu personīgo izaugsmi, kas ir viens no patiesajiem jebkuru attiecību ieguvumiem.

Plašāks atbalsta tīkls - Runājot par attiecību praktisko pusi, šeit der teiciens ‘daudz roku padara darbu vieglu’. Vai tie būtu mājas darbi, vairāki ienākumi vai bērnu audzināšana - paplašināta ģimene padara daudzus darbus vieglākus, ko labi zina katra viena vecāka ģimene. Monogāma ģimene šādai ikdienas palīdzībai parasti paļaujas uz tantēm, onkuļiem, vecvecākiem, brālēniem un māsīcām. Poliamorās ģimenes var darīt tieši to pašu, tikai pašas kodolģimenes ietvaros.

Dzirksteles saglabāšana - Lielākajai daļai no mums ir pazīstamas pūles, ko ieguldām jaunās attiecībās un otra cilvēka uzmanības piesaistīšanā un noturēšanā. Kad tas pierimst un attiecības kļūst ierastas, bieži vien tieši pārtraukums kopā būšanā (vai kāds līdzīgs notikums) mums to atgādina. Kā norāda daudzi poliamorās attiecībās dzīvojoši cilvēki, citas attiecības patiesībā var uzturēt šo dzirksti, jo jaunu attiecību enerģija mēdz būt mazliet lipīga. To pastiprina pastāvīgās pārmaiņas vairāku cilvēku attiecībās, kas arī palīdz saglabāt 'svaiguma sajūtu'.

Sekas

Nopietnākie poliamorijas izaicinājumi ir šādi:

• Nepieciešamība atbrīvoties no daudziem sociāli iemācītiem priekšstatiem un aizspriedumiem, lai šī sarežģītā attiecību forma darbotos.
• Liels negatīvs sociālais spiediens no monogāmā vairākuma Rietumu kultūrā.
• Greizsirdības un īpašnieciskuma jūtu pārvarēšana.
• Uzticēšanās un cieņas veidošana tādā līmenī, kas var pārsniegt monogāmajās attiecībās ierasto.
• Komunikācijas prasmju pilnveidošana, risinot jautājumus par personīgajām robežām, vēlmēm un vajadzībām - un viss tas attiecību kontekstā.
• Vairāk, nevis mazāk personīgu problēmu (bagāžas), jo katrs cilvēks nāk ar savu bagāžu - un, ja esi attiecībās ar vairāk nekā vienu cilvēku, tas nozīmē emocionāli atbalstīt vairāk nekā vienu cilvēku.

Noslēgumā

Ar rūpīgām pārdomām un uzmanību, kā arī lielu personīgo izaugsmi, poliamorām attiecībām var būt daudz priekšrocību cilvēkiem, kuriem monogāmija vienkārši ‘neder’. Ja stingri savaldi savas greizsirdības jūtas un attīsti vajadzīgo uzticēšanos, poliamorija var darboties ļoti labi un sniegt laimīgu, piepildītu dzīvi. Tomēr tas nenotiks bez liela darba un pūlēm, jo ļaut cilvēkam, kuru mīli, (arī) mīlēt kādu citu ir daudz vieglāk pateikt nekā izdarīt. Turklāt vēl ir jātiek galā ar sociālajām un kultūras sekām - ko tu teiksi savai ģimenei, un kā turpmāk izskatīsies Ziemassvētku vakariņas?

Lēmums par dzīvi poliamorās attiecībās ir pilnīgi individuāls. Tām ir būtiski ieguvumi, bet arī daži reāli izaicinājumi, lai tās izdotos. Mēs apbrīnojam visus cilvēkus, kuri cenšas atrast lielāku laimi šādās atvērtās, mīlošās attiecībās, un ceram, ka šis raksts noderēs cilvēkiem, kuri par to zina mazāk.